Padoms pacientam
Kas jāatceras par šo operāciju
Operācijas laikā Jūs būsiet dziļā miegā un neko nejutīsiet. Galvenais darbs Jums sāksies pēc tam – rehabilitācijas laikā, kad kopā ar fizioterapeitu mācīsieties pareizi elpot un kustēties.
1. Anatomija
Sirdi, tāpat kā jebkuru citu muskuli, baro 2 galvenie asinsvadi – koronārās artērijas. Ja šajās artērijās sakrājas holesterīna izgulsnējumi (aplikums), tās kļūst šauras vai pilnībā nosprostojas. Sirds muskulim sāk trūkt skābeklis.
2. Operācijas mērķis
Izveidot jaunu ceļu asins plūsmai, apejot sašaurināto vietu. To var salīdzināt ar jauna apvedceļa izbūvi pie pārslogotas šosejas.
3. Operācijas etapi
- Ķirurgs paņem jauno asinsvadu izveidei no paša pacienta ķermeņa. Parasti tie ir: iekšējā krūšu artērija (atrodas turpat krūškurvī, ļoti izturīga), vēnas no kājas (garas un viegli pieejamas) vai radiālā artērija no rokas.
- Viens asinsvada gals tiek piešūts pie aortas (galvenā asinsvada), bet otrs – pie koronārās artērijas aiz sašaurinājuma vietas.
- Rezultātā asinis plūst pa jauno “šuntu”, pilnībā apgādājot sirdi ar skābekli.
4. Biežākie riski un statistika
Mūsdienās KAŠ ir viena no visvairāk pētītajām un biežāk veiktajām sirds operācijām pasaulē. Plānveida gadījumos riski ir zemi.
Sekmīga operācija
Vidēji 98% gadījumu norit bez dzīvībai bīstamām komplikācijām.
Mirstības risks
Plānveida operācijā tas ir aptuveni 1–2%.
Insulta risks
Aptuveni 1–2%. Tas saistīts ar to, ka operācijas laikā tiek skarta aorta, kur var būt nelieli pārkaļķojumi.
Sirds ritma traucējumi
Aptuveni 20–30% pacientu pēc operācijas izjūt sirdsklauves (ātriju mirdzēšana).
Infekcijas risks
Brūces dzīšanas problēmas (krūšu kaula vai kājas griezuma vietās) novēro ap 2–3% gadījumu.
5. Dzīve pēc operācijas
Lielākā daļa pacientu pēc KAŠ jūt tūlītēju uzlabojumu – pazūd elpas trūkums un sāpes krūtīs (stenokardija). Šunts nav “izārstēšana” no aterosklerozes, bet gan “remonts”. Lai rezultāts saglabātos gadu desmitiem, pacientam būs jāturpina lietot asinsspiedienu un holesterīnu koriģējoši medikamenti.




